Podnieku iela 1, Daugavpils
+(371) 65421352

                                              

SPORTOJAM  KOPĀ AR BĒRNU

Kustības nepieciešamas bērna kvalitatīvai attīstībai. Tās sekmē balsta un kustību aparāta attīstību. Šis process maina organisma formas un funkcijas. Fiziskie vingrinājumi paaugstina visu sistēmu funkcionālās iespējas, kā arī rezistenci pret slimībām.

 Darbojoties kopā ar bērniem, neaizmirstiet:
♦ paslavēt bērnu par to, ko viņš var izdarīt;
♦ novērtēt pozitīvi to, kas viņam sanāk;
♦ izrādīt, ka mīlat viņu, — apmīļojiet, uzsmaidiet, uzsitiet uz pleca, aplaudējiet!
♦ pasacīt skaļi „Es mīlu tevi” un „Es lepojos ar tevi!”. Ja viņš jums atbild ar to pašu, neaizmirstiet pateikt „Paldies!”;
♦ pajautāt, ko viņš domā par to, ko pats var izdarīt;
♦ pajautāt, kā viņš jūtas;
♦ mudināt viņu vēlreiz izpildīt to, kas viņam sanāk, un to, kas nesanāk;
♦ ļaut viņam sacensībās uzvarēt;
♦ ļaut viņam sacensībās arī zaudēt un skaidrojiet, ka vēl ir jāpavingrinās, lai uzvarētu.

Dodiet iespēju revanšēties

Ieteikumi fiziskajām aktivitātēm vecākiem kopā ar bērniem:
SOĻOŠANA — ejot uz mājām no bērnudārza.
1. Soļot pa ietves apmali ar turēšanos un bez tās.
2. Soļošana pirms un aiz mammas/tēta/brāļa/māsas.
3. Soļot, augsti ceļot kājas, atdarināt putnus — stārķi, dzērvi.
4. Soļot mūzikas ritmā.
Skriešana — izmantojiet bērnudārza laukumu, ejot uz mājām! Sacentieties, kurš pirmais aizskries līdz tuvākajam kokam, krūmam, ceļa zīmei! Uzspēlējiet spēli „Sunīši” — viens ķer, otrs bēg! Kad noķer, mainās lomām.

LĒKŠANA — ejot uz mājām no bērnudārza, uzkāpt uz paaugstinājuma (akmens, apmale, kāpnes) un izpildīt lēcienus.
1. Lēcieni uz abām kājām un vienas kājas.
2. Lēcieni pāri priekšmetiem, grāvim.
3. Uzlēcieni un nolēcieni no paaugstinājuma.
4. Lēcieni pa „ciņiem”.

MEŠANA — TVERŠANA — ejot uz mājām, metiet akmentiņus peļķē! Metiet čiekurus tālumā! Izmatojiet dažāda lieluma un smaguma bumbas — metiet grozos, spaiņos, uz sienas uzzīmētos mērķos! Metiet dažāda lieluma priekšmetus, kas atrodas mājās — spilvenus, rotaļlietas, no avīzes izveidotas bumbiņas!
Rāpošana — rāpšanās — rāpošana pa istabu — uz priekšu, atmuguriski, sāniski.
1. Uzrāpšanās uz priekšmetiem — kastes, sola...
2. Izlīšana, izrāpošana zem priekšmetiem — auklas, sola, galda, krēsla, kāpnēm.
3. Pārrāpšanās vai pārlīšana — pār solu, klučiem, spilveniem.
4. Rāpšanās pa slīpām virsmām.
5. Priekšmetu aprāpošana.

RIPINĀŠANA — dažādu priekšmetu ripināšana pa istabu un brīvā dabā (dažādu izmēru bumbas, dažādi priekšmeti) pāros un mērķī.
1.Bumbas ripināšana rāpojot.
2. Bumbas ripināšana pāros.
3. Bumbas ripināšana mērķī.
4. Bumbas ripināšana pa joslu.

VINGRINĀJUMI STĀJAI — vingrojiet no rīta kopā ar bērnu! Izmantojiet sarullētu dvieli, slotaskātu, garu lineālu vai nūju! Var izmantot smilšu maisiņus, klucīšus, vingrošanas apļus, hanteles.

VINGRINĀJUMI PĒDAI — ļaujiet bērnam staigāt basām kājām!
1. Iet pa virvīti, tauvu un nūju ar pielikšanas soļiem un, liekot pēdu pie pēdas.
2. Ar kāju pirkstiem salasīt pogas, mazas mantiņas.
3. Staigāt pa dažādu materiālu segumiem — smiltīm, oļiem...

Dažādu prasmju apvienošana šķēršļu joslā
Lēkšanas klasītes, ko var zīmēt uz asfalta
Esiet gudri, sportiski un mīļi vecāki saviem bērniem!

 Sagatavoja:

Sporta skolotāja Tatjana Barkovska

 

Pareizas sēdēšanas ābece:
 
 
1.  Lai bērna mugurkaulu saglabātu veselu, darba vieta jāpielāgo konkrēti Jūsu bērna augumam un proporcijām. Pirmkārt tas jāsāk ar krēslu, otrkārt jānoregulē galda augstums.  2. Krēsla augstums ir pareizs, ja kājas ērti novietotas uz grīdas un pēdas virsmas leņķis ar apakšstilbu ir nedaudz platāks par 90 grādiem.
 
3. Regulējot krēsla dziļumu, attālumam starp sēdes priekšējo malu un augšstilba bedrīti jābūt apmēram četru pirkstu platumā, tas nodrošina pareizu asinsriti kājām.
 
4. Atzveltnes augstumu regulējot, jānodrošina atbalsts visai mugurai līdz pat lāpstiņām. Tas noņem muguras saspringumu.
 
5. Galda augstumu izvēlas , noliekot uz tā rokas līdz pat elkonim.Galda augstums ir optimāls, ja pleci ar roku veido leņķi nedaudz platāku par 90 grādiem.
 
6. Darbojoties pie galda, rokām līdz elkonim jāatrodas uz galda, tas noņem slodzi kakla muskuļiem.
 
7. Lietojot datoru, monitoram jāatrodas tālāk par izstieptas rokas attālumu, lai acīm nebūtu papildus slodze. Ja monitors atrodas acu augstumā vai augstāk, acīm papildus jāsasprindzinās, tāpēc pareizi monitoru novietot zem neliela leņķa zemāk par galda virsmu.  
 
8. Pietiekams apgaismojums telpā un uz galda nodrošina labu pašsajūtu, bet nepietiekams – veicina saspringumu, pat galvassāpes. Dabīgs apgaismojums ir vispatīkamākais, tāpēc pareizi darba vietu ir novietot logu tuvumā. Kad nepietiek dabīgā apgaismojuma, jārūpējas par mākslīgo – tā piemēram lasīšanai ir nepieciešams apgaismojums ne mazāk par 500LUX. 

 

Vingrojumi plaušu veselībai

Kad ierodamies pasaulē, pirmais ko darām - ievelkam elpu. Skābeklis organismam dod vairāk kā 90% enerģijas. Jo vairāk skābekļa cilvēks saņem, jo vairāk dzīvības enerģijas saņem.

No dabas visi cilvēki prot elpot pareizi, bet saslimšana noved pie izmainīta elpošanas ritma. Plaušas netiek pietiekami izvēdinātas, elpošana ir virspusēja un sekla. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ir šauri elpceļi, tāpēc viegli veidojās bronhu tūskas un uzkrājas daudz sekrēta.

Vingrošana īpaši ieteicama ir hronisku saslimšanu, tādu kā bronhiālā astma vai hroniskas bronhīts, remisijas jeb miera periodā. Regulāri jāvingro bērniem pēc akūtām saslimšanām, lai atjaunotu un nostiprinātu imūnsistēmu, ļoti ieteicams vingrot bērniem ar produktīvu (mīkstu, atlecošu) klepu krēpu izvadīšanai.

Svarīgi ir vingrot, lai stiprinātu elpošanas muskulatūru, koriģētu elpošanas ritmu un veidotu pareizu stāju.

Vingrošanas laikā tiek stiprināta elpošanas muskulatūra, koriģētas ieelpas-izelpas attiecības, sekmēta sekrēta drenāža un iestiepts krūškurvis. Krūškurvja kustības norit elpošanas ritmā – ieelpā tas izplešas uz priekšu, uz augšu un uz sāniem, kā arī paplašinās dziļumā un platumā, bet izelpā- saplok.

Daži vienkārši elpošanas vingrojumi var ļoti atvieglot bronhīta, pneimonijas un astmas ārstēšanu, kā arī noder astmas paasinājuma profilaksei. 

Elpošanas vingrojumi ar pūšanu :

Der viss, ko mājās varam atrast pūšanai - baloni, burbuļu pūšana traukā vai pudelē, spalvas, svilpes. Jo garāka ir izelpa, jo labāk. Ieelpot būtu ieteicams caur degunu, tādēļ, pievērsiet uzmanību, vai nodarbības laikā ir tīrs deguns.

Ja bērnam ir pneimonija, viņam nebūs spēka aktīvi vingrot vai lēkāt, toties elpošanas vingrinājumu izpilde neprasa lielu piepūli.

Vingrojumi plecu joslas un krūšu kurvja atslābināšanai :

Saspringts krūškurvis neļauj plaušām pilnībā atbrīvoties no ieelpotā gaisa, tāpēc viens no vingrojumu mērķiem ir atslābināt plecu joslu un krūšu kurvi. Tam palīdz rāpošana un nodarbības uz bumbas.

Kas jāievēro vingrojot mājās?

Vingrošanu drīkst uzsākt tikai pēc saslimšanas akūtā perioda beigām. Vingrošanai jāizvēlās laiks, kad bērns ir visaktīvākais un labprāt piedalās.

Jārespektē bērna uzvedība un pacietība, jāpiemēro vingrojums, vingrošanai jānotiek pozitīvā noskaņojumā.

Vingrojumu izpildes laikā jācenšas saglabāt taisnu stāju ar atvērtu krūškurvi, lai varētu pilnvērtīgi veikt elpošanu. Uzmanīgi ar forsētas (spēcīgas) izelpas vingrojumiem pēcakūtā periodā.

Pēc akūtām saslimšanām vingrot ieteicams 10 – 15 minūtes 2 reizes dienā: no rīta un vakarā, bet pieskaņojoties bērna režīmam.

Hronisku saslimšanu, piemēram, astmas gadījumā, vingrot ieteicams remisijas periodā 1 reizi diena aptuveni 15-20 minūtes.

 



 

 

 




STĀJAS TRAUCĒJUMU PROFILAKSE

Kustību prieks 

Būt veselam nenozīmē to pašu, ko neslimot. Bērns ir vesels, kad viņš jūtas priecīgs, apmierināts un grib kustēties. Jo vairāk bērns kustas un pilnveido savas iemaņas, jo labāk attīstās visas viņa organisma sistēmas, uzlabojas fiziskā attīstība un veselība. Bērna stāja atspoguļo viņa kustību amplitūdu.   

Labas stājas pazīmes: bērnam stāvot pamatstājā – taisni, galva un ķermenis atrodas vienā vertikālā līnijā, abi pleci ir vienādā augstumā, viegli atvilkti atpakaļ un mazliet noslaisti lejup; lāpstiņas atrodas vienādā augstumā un attālumā no mugurkaula, krūšu kurvis un mugurkaula fizioloģiskie izliekumi ir simetriski; sānos trijstūris, ko veido taisni lejup nolaistas rokas iekšējā virsma un ķermeņa sānu kontūra, ir simetrisks, kāju garums ir vienāds, kājas ir taisnas, iegurnis taisns. 

Bērna stāju visvairāk bojā: ilgstoša, vienveidīga, statiska poza, piemēram, sēdēšana augumam nepiemērotās mēbelēs pie televizora, datora, galda u.tml. Tas veicina kustību un balsta sistēmas funkcionālo traucējumu veidošanos, kas būtiski pasliktina sirds un asinsvadu, elpošanas, nervu sistēmas funkcionālās spējas. 

Praktiski ieteikumi bērna stājas uzlabošanai

Lai bērnam veidotos normāla stāja, vecākiem un pedagogiem vajadzētu ievērot elementārus, profilaktiskus pareizas stājas veidošanās nosacījumus: 

- bērna gultai nepieciešams stingrs matracis un neliels spilvens;

- bērna darba galdam un krēslam jābūt atbilstošiem viņa augumam;

- sekojiet bērna pareizai pozai sēžot un stāvot, lai izvairītos no ilgstošām, vienveidīgām piespiedu pozām;

- novērsiet ieradumu veidot asimetriskas pozas;

- mugursomas svars nedrīkst pārsniegt 10 –12 % no bērna svara;

- stimulējiet bērnu fiziskām aktivitātēm;

- novērsiet jebkurus nepareizu stāju veicinošos faktorus – neērtu apģērbu, nepiemērotus, neatbilstoša lieluma apavus;

- bērnam ir nepieciešama regulāras vingrošanas nodarbības, kas veido pareizu stāju un uztur muskuļu tonusu. 

 Pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem vajadzētu nodarboties ar vispārīgi attīstošo vingrošanu. Šajā vecumā nav pārkaulojies skelets, muskulatūra vēl ir samērā vāja, tāpēc neatbilstoša, pārmērīga slodze, vai pretēji – mazkustīgums, vāja muguras muskuļu korsete jeb mugurkaulu aptverošā ķermeņa muskulatūra, kā arī traumas un slimības var izraisīt patoloģiskas izmaiņas bērna mugurkaulā, kā rezultātā var veidoties nepareiza stāja un dažādas veselības problēmas.  

 Ieteicami regulāri vēdera, muguras un sānu muskulatūras vingrojumi, kas ap mugurkaulu veido stingru muskuļu korseti un būtiski uzlabo stāju. Šajā vecuma posmā nav piemēroti ilgstoši, statiski spēka vingrojumi, tie audos, kas veido locītavas, palēnina asinsriti un negatīvi ietekmē vielmaiņas norises. 

 Ārstnieciskā vingrošana 

 Regulāra ārstnieciskā vingrošana ir ne tikai laba pareizas stājas profilakse, bet arī novērš funkcionālas stājas izmaiņas. Pirmsskolas un sākumskolas posmā bērniem jāmācās un jānostiprina elementāras pamatprasmes – soļošana, skriešana, mešana, tveršana, lekšana, rāpošana, līšana, kāpšana u.c. Tas attīsta arī līdzsvaru un koordināciju. Nodarbībās nepieciešams pievērst uzmanību elpošanas vingrinājumiem, kā arī jāveic speciāli vingrinājumi pēdām, kas sekmē pēdas velvju veidošanos. Ir ļoti svarīgi, lai vingrošanas nodarbības sagādātu bērnam prieku. Ideāli, ja fiziskajās aktivitātēs iesaistās arī pieaugušie– pozitīvais piemērs bērnā radīs aizrautību un prieks būs visiem.  

  Sastādīja Tatjana Barkovska, fiziskās audzināšanas un AFK speciāliste 

 

 

 


 


Bērnu imunitāti var stiprināt

Pavasarī un arī pašā vasaras sākumā novērojam, ka bērni biežāk šķauda, parādās iesnas, pieķeras dažādi vīrusi. Tiem pretoties spēj tikai bērniņi ar spēcīgu imunitāti. Tādēļ ieteicams  vecākiem vasaras brīvlaikā stiprināt savu bērnu imunitāti ar vienkāršu metodi – norūdīšanos. Vasara ir īstais laiks, lai sāktu norūdīšanos, tādējādi samazinot risku saaukstēties, iestājoties rudenim.

Nevienam nav noslēpums, ka imunitāti stiprina vairākas lietas, ko varam ievērot ikdienā - veselīgs un daudzveidīgs  uzturs, fiziskās aktivitātes, norūdīšanās, vitamīni, labs miegs, vide ģimenē un savstarpējās attiecības.

 Uzsākot norūdīšanos vēlams ievērot  vairākus nosacījumus:

  • norūdīšanas laikā bērnam ir jābūt pilnīgi veselam;
  • nedrīkst veikt norūdīšanu, kad bērnam ir negatīvas emocijas – bailes, niķi, raudāšana, jo labas imunitātes pamats ir labas emocijas;
  • jāseko, lai norūdīšanas intensitāte norit pakāpeniski;
  • jāņem vērā, ka norūdīšanai jābūt sistemātiskai un patstāvīgai.

Vieni no vienkāršākajiem norūdīšanās veidiem, ar ko ieteicams sākt, ir tā saucamās svaiga gaisa peldes, izvēloties bērniem plānāku un vieglāku apģērbu. Svarīga gaisa procedūra ir arī istabu vēdināšana. Pirms bērna diendusas un vakara miedziņa istabu vajadzētu izvēdināt. Tad miegs būs daudz veselīgāks. Pie rūdīšanās pieskaitāma arī staigāšana ar basām kājām. Sākumā gan to vajadzētu  darīt istabā  ar zeķēm, pēc tam basām kājām un visbeidzot – ārā – pa zāli, zemi, smiltīm, nelīdzenu zemi, oļiem, rasu.

Nopietnākam norūdīšanās nolūkam iesaka lietot dažādas ūdens procedūras:

  • norīvēšanos, ko veic ar vēsā ūdenī samērcētu dvieli. Sāk ar siltā ūdenī samērcētu dvieli, pakāpeniski ūdens temperatūru samazinot;
  • aplaistīšanos, ko veic pārmaiņus ar karstu un aukstu ūdeni;
  • peldēšanos, kas ir visiedarbīgākā un bērniem patīkamākā procedūra.

 Sākot norūdīšanos, svarīgi sekot līdz bērna emocijām – vai norūdīšanās procedūras bērniņam patīk un sagādā pozitīvas emocijas. Ar varu uzspiest šīs aktivitātes nevajadzētu, bet parādīt un iedrošināt vecāki  var  ar savu piemēru.

 


SPORTOJAM  KOPĀ

Viens no labas veselības priekšnoteikumiem ir regulāras fiziskās aktivitātes. Lai bērns ar prieku nodarbotos ar sportiskajām aktivitātēm, viņš pie tām jāsāk pieradināt jau no mazotnes, tad arī pieaugot ar sportu būs uz “Tu” un izvairīsies no mazkustīga dzīvesveida.

 

 

Kā motivēt bērnu sportot?

Pirmkārt, ir nepieciešama kompānija, ko vislabāk spēs nodrošināt ģimene – vecāki vai brāļi, māsas. Bērns, redzot, ka citi ģimenes locekļi sporto, to pieņems par normu un arī vēlēsies iesaistīties, ģimene būs kā motivācija ceļā uz aktīvu dzīvesveidu jau bērnībā, kā arī tas būs lielisks veids kā visiem kopā pavadīt brīvo laiku. Par labi veiktu uzdevumu bērns noteikti jāuzslavē, var arī apbalvot ar kaut ko, kas atkal un atkal mudinātu sportot, piemēram, tā varētu būt uzlīme par katru izpildīto uzdevumu.

 

Kā sākt un kas jādara pirms fiziskas aktivitātes?

Svarīgs priekšnoteikums visu fizisko aktivitāšu gadījumā – pirms to uzsākšanas ir nepieciešama kārtīga iesildīšanās – visu locītavu iesildīšana ar apļveida kustībām, kā arī skriešanu uzsākam pakāpeniski ar soļošanu – un nobeigumā jāveic atsildīšanās – pāriešana soļos pēc skrējiena un tad stiepšanās vingrojumi visām noslogotajām muskuļu grupām.

 

Fizisko aktivitāšu apjoms

Fiziskajām aktivitātēm jābūt pietiekošā daudzumā, kas ir vismaz 60 minūtes dienā, kā arī daudzveidīgām, lai bērnam tiktu attīstīta pareiza stāja, līdzsvars un koordinācija, stiprināts balsta un kustību aparāts – kauli, muskuļi un saites. Tā  var būt dejošana, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana vai pavisam citas aktivitātes, iespēju ir ļoti daudz, katram tikai jāatrod savam bērnam atbilstošākais. Tomēr jāatceras, ka katra bērna spējas un fiziskā sagatavotība ir individuāla, tāpēc jāizvērtē aktivitāšu piemērotība, jo ne visi sporta veidi der jebkuram. Jāievēro aktivitāšu dozācija katram individuāli, lai tā nav pārlieku liela vai tieši pretēji pārāk maza. Un bērnā ir jāieklausās, ja viņš sūdzas par kādām sāpēm vai diskomfortu, jo tas var būt kā signāls par kādām veselības problēmām, ko radījusi pārslodze – tās var būt traumas, dažādu orgānu sistēmu darbības traucējumi, pārgurums.

 


PIRKSTIŅROTAĻAS

Spēles pašiem mazākiem bērniem. Šo spēlīšu nozīmi nevajag nonievāt. Bērns attīsta pirkstiņus (un tas ir saistīts ar runas attīstību), saņem diezgan vienkāršu bet vajadzīgu mašāžu un fizkultūru, ir ciešā kontaktā ar mammu un tēti un vienkārši bērnam ir jautri!

Nedaudz lielākiem bērniem (obligāti pieaugušo uzraudzībā) pirkstiņu attīstībai var dot plēst vecas avīzes strēmelēs, ņemt pa vienai pupiņai vai zirnim un mest glāzē, ar pirkstiņu zīmēt smiltīs, dažādus materiālus berzt un virpināt starp plaukstām, uz pirkstiņa var uzzīmēt sejiņu - lai bērns spēlē kā ar lelli.

Cepu, cepu kukulīti, (plaukšķina)
citu lielu (iepleš rokas),
citu mazu, maziņu; (sakrusto rokas pār krūtīm)
Viļ, viļ apaļu, (veļ it kā bumbiņu rokās)
Pauks - krāsnītē (pieliek rokas pie mutes)
Ar garu, garu skursteni; (paceļ rokas virs galvas)
Ņam, ņam, ņam-m-m, cik gards! (plaukšķina pa punci)

 

Vāru vāru putriņu, (maisa ar rādītājpirkstu plaukstā)
Pieci milti katliņā; (pieskaras pie katra pirkstgala ar rādītājpirkstu)
Šim dos, tam dos, šim dos, tam dos, (pēc kārtas pieliec katru pirkstiņu, sākot ar īkšķi)
Tam nepietika; (pieliec mazo pirkstiņu, viegli saspiež visu plaukstu)
Tas aizskrēja sūdzēties: Memm, memm, man putras nedeva!!! (ar roku pārskrien puncim un sūdzoties pakutina ausi vai padusi).
Vāru, vāru pelei putru, pieci milti katlā; (maisa ar rādītājpirkstu plaukstā)
Ar astīti pamaisīju; (ar otras rokas mazo pirkstiņu pakutina plaukstiņu Ar snīpīti pasmeķēju; (pieliek plaukstiņu pie deguntiņa)
Atskrēja runcītis, (pārskrien ar pirkstiem pār punci),
Visu izgāza! (noplāta rokas vai vēl pakutina pēc noskaņojuma.

 

Šis pirkstiņš - vectētiņš, (noliec īkšķi)
Šis - vecmāmiņa, (noliec rādītājpirkstu)
Šis lielais - tētis, (noliec vidējo pirkstu)
Šis - māmiņa, (noliec zeltnesi)
Bet šis, tas maziņais? (pieliec mazo pirksiņu)
Tas jau tas labiņais! (samīļo un sabučo rociņu vai visu bērniņu)

 

Raudzīsim, kā to lai darām, (pieliek pie pieres roku un raugās tālumā)
Kā visus desmit saskaitīt varam. (ātri izkustina pirkstiņus, kā pianists pirms spēlēšanas)
Viens, divi, trīs - tie citi būs drīz! (liec pēc kārtas klāt vienu pirkstiņu)
Četri, pieci, seši - tie mums ar" nav sveši. (tas pats)
Septiņi, astoņi, deviņi - areče nu, kur viņi! (tas pats)
Pieliec vēl vienu klāt:
Nu visi desmit ir akurāt! (pieliec pēdējo un tad uzvaroši paceļ divas dūrītes gaisā)

 

Cūka cepa plācenīšus, (plaukšķina)
Ies pie kazas ciemiņā; (pieliek pie galvas divus roku ragus)
Kas tā tāda ciemenīca, (plāta rokas)
Ar tik garu šņukuriņu? (rāda klasisku garo degunu) 

Pirmsskolas izglītības sporta skolotāja
Tatjana Barkovska




ACU VINGRINĀJUMI.

Kādēļ  mūsu acis nogurst un kāpēc tās jāatpūtina? Mūsu acīs atrodas daudz mazu muskuļu ar ierobežotām spējām veikt saspringtu darbu. Jo ilgāk tie tiek nodarbināti un jo biežāk mēs aizmirstam ievērot  īsas atpūtas pauzes, tad pēc  īsāka vai garāka laika sprīža radīsies vispārējs diskomforts – acu graušana, smaguma sajūta acīs, acu apsārtums, miglošanās, nepatika lasīt grāmatas un pat galvas sāpes un muguras sāpes. Nākamais nozīmīgākais solis ir iekārtot savu darba dienas režīmu, lai acīm būtu iespēja ik pa laikam atpūsties un šajos brīžos atcerēties izvingrināt acis.

Profilaktiskie jeb vienkāršie redzes vingrinājumi, kurus var veikt jebkurš skolēns un to mērķis ir sabalansēt visu acu muskuļu darbību, atjaunojot to koordināciju un pielāgošanās spēju, kas nodrošina skaidru redzi.

 Redzes profilaktisko vingrinājumu galvenie pamatprincipi, kurus būtu labi zināt ikvienam:

  • Ļoti svarīgi katru dienu ir censties skatīties gan tuvumā, gan tālumā, lai acis saglabātu spēju pielāgotos uztvert apkārtējo pasauli dažādos attālumos.
  • Strādājot ilgstošu darbu, kur nepieciešams skatīties tuvumā, acis ik pa laikam jāatpūtina, proti, ik pēc  četrdesmit piecām minūtēm tuvuma darbs uz piecām minūtēm jāpārtrauc.
  • Viegla acu mirkšķināšana palīdz mainīt fokusu, kā arī mitrina aci. Mirkšķināšana palīdz acīm uz īsu brīdi atpūsties, savukārt cieša skatīšanās piepūlē acis.
  • Acu vingrinājumi domāti, lai palīdzētu acīm un to muskuļiem atjaunot koordināciju un pielāgošanās spējas.
  • Padariet acu vingrinājumus par ikdienas dzīves sastāvdaļu!

Šie redzes vingrinājumi atpūtinās un uzmundrinās Jūsu acis:

Pirmais solis – nomazgājiet seju un acis ar aukstu ūdeni. Plaukstas piepildiet ar aukstu ūdeni un iemērciet tajās acis un pamirkšķiniet dažas reizes.  

Otrais solis – ļoti viegli pamasējiet acu plakstiņus un ap aci apkārt esošo sejas daļu.  

Trešais solis – aizklājiet acis ar plaukstām, nespiežot uz acīm, tā lai Jūs skatītos tumsā. Jo tumšāks būs, jo labāka būs atpūta acīm. Veiciet šo vingrinājumu  ērtā  pozā, lai arī  viss ķermenis varētu atpūsties.