Podnieku iela 1, Daugavpils
+(371) 65421352

Kā veicināt bērna pozitīva pašvērtējuma veidošanos

 Pašvērtējums ir sajūta, kas mūsos rodas pašiem par sevi, par to, kā sevi saredzam, apziņa par to, kādi esam - pievilcīgi, spējīgi un unikāli.

Pašvērtējums ir ceļš uz panākumiem. Pozitīva sevis uztvere jeb pozitīvs pašvērtējums ir ārkārtīgi svarīgs priekšnosacījums apmierināta un veiksmīga bērna un pusaudža attīstībai.

Bērni ar atbilstošu pašvērtējumu spēs:

  • Rīkoties patstāvīgi;
  • Uzņemties atbildību;
  • Lepoties ar saviem panākumiem;
  • Būt veiksmīgāki problēmu risinātāji;
  • Tikt galā gan pozitīvām, gan negatīvām emocijām;
  • Piedāvāt palīdzību un atbalstu citiem.

Vecāki vairāk, kā jebkurš cits cilvēks, veicina sava bērna pašvērtējuma veidošanos, jo viņi ir pirmie un paši nozīmīgākie skolotāji. Cilvēka pašvērtējums vistiešāk ietekmē to, kādas veidosies attiecības ar ģimenes locekļiem, skolotājiem, draugiem un citiem pieaugušajiem.

Reizēm vecākiem pietrūkst izpratnes par to, cik ļoti viņu vārdi un darbi ietekmē to, kā bērns jūtas.

Mīlestība un pieņemšana

Parādot bērnam, ka viņš tiek mīlēts un pieņemts tikai tāpēc vien, ka viņš eksistē ir pirmais un pats svarīgākais solis pozitīva un veselīga pašvērtējuma veidošanā. No vissvarīgākajiem un vistuvākajiem pieaugušajiem bērnam ir svarīgi sajust, ka viņš ir mīlestības vērts, pat reizēs, kad rīkojas slikti. Ir svarīgi atcerēties:

  • Izrādiet mīlestību bez nosacījumiem;
  • Izrādiet mīlestību un pieņemšanu ikdienas saskarsmē un rūpēs;
  • Pavadiet kopā laiku- spēlējieties, strādājiet un atpūtieties;
  • Izrādiet neverbālu uzmanību- apskaujiet, uzlieciet roku uz pleca, noglāstiet galvu;
  • Sakiet bērnam, ka jūs viņu mīliet.

Justies piederīgam

Bērnam ir svarīgi sajust savu nozīmīgumu ģimenē. Ja bērns ir pieņemts un mīlēts no sev vissvarīgākajiem cilvēkiem, viņš jūtas ērti, droši un pasargāti, atvērts komunikācijai ar citiem cilvēkiem. Ja pret bērnu izturas ar cieņu, bērns daudz veiksmīgāk veidos attiecības arī ārpus ģimenes. Palīdzēt izjust piederības sajūtu var:

  • Palīdzot bērnam izjust ģimenes vērtību nozīmīgumu un kopības sajūtu;
  • Iedrošinot bērnam lepoties ar ģimenes izcelsmi un ģimenisko vērtību mantojumu;
  • Ik pa laikam atceroties par dažādiem ģimenei svarīgajiem notikumiem, aplūkojot foto albumus vai pārskatot mājas video.

Justies droši

Drošības sajūta bērnam atļauj patstāvīgi virzīties uz priekšu, lai sasniegtu savus mērķus un apgūtu jaunas zināšanas. Ja bērns jūtas emocionāli droši, viņš mazāk baidīsies no neveiksmēm un nebaidīsies mēģināt vēlreiz, tādejādi bērns iemācās izjust veiksmi. Vecāki var :

  • Radīt fiziski un emocionāli drošu vidi;
  • Uzstādīt un realizēt skaidrus noteikumus un ierobežojumus;
  • Būt godīgiem un reāliem savās gaidās un cerībās;
  • Iedrošināt bērnu teikt „nē” negatīvam spiedienam.

Uzticēšanās

Stabilitātes sajūta, uz ko var paļauties, rada drošību. Ir svarīgi bērnam mācīt, ka katrai rīcībai ir savas sekas. Ja bērns zina, ka viņš vienmēr varēs paļauties uz vecāku atbalstu un palīdzību, bērns iemācās uzticēties sev un būt uzticams. Lai attīstītu šāda veida uzticēšanos nepieciešams:

  • Būt konsekventiem, lai bērns zina, ko no jums sagaidīt;
  • Pārliecināties, lai jūsu teiktais sakrīt ar jūsu rīcību;
  • Būt godīgiem savās jūtas gan pret sevi, gan savu bērnu;
  • Būt godīgiem attiecībās (izturēšanās veidā) pret katru bērnu atsevišķi.

Cieņa

Bērns izjutīs pašcieņu un cienīs citus, ja viņš ticēs, ka tas, ko viņš jūt un dara ir nozīmīgs. Ja bērnu pazemo un noliedz viņa domas un jūtas - bērns jūtas nevērtīgs. Pārspīlēta kritika un pārlieku barga sodīšana var traucēt bērna pašvērtējuma attīstībai. Pieņemot, ka bērnam ir tiesības justies tā, kā viņš jūtas, jūs varat viņam iemācīt cienīt arī citu jūtas. Iemācot bērnam, kā paust savas jūtas, palīdzēs viņam nākotnē veidot pozitīvas savstarpējās attiecības. Sadarbībā ar bērnu jāatceras:

  • Pieņemt to, kā jūtas bērns, arī tad, ja tas atšķiras no tā kā jūtaties jūs;
  • Izrādīt cieņu pret bērna jūtām, domām, darbībām un individualitāti uzmanīgi uzklausot;
  • Sarunās, apspriežot bērna kļūdas, vairāk lietojiet uzrunu „Es jūtu”, „es domāju”, tā vietā, lai teiktu „Tu esi slikts, nejauks, dumjš vai slinks”.

Justies īpašam

Mēs visi esam īpaši. Ir svarīgi, ka jūs bērnam palīdzat atklāt viņa īpašos talantus un spējas, kad bērns to ir atklājis, viņš apgūst sava iekšējā spēka vērtību. Atcerieties, ka justies īpašam nenozīmē justies labākam par citiem, bet tā ir savas unikalitātes apzināšanās. Bērnu vajag iedrošināt :

  • Novērtēt savu unikalitāti;
  • Būt optimistiskiem;
  • Izturēties pret citiem ar rūpēm (rādiet to ar savu piemēru);
  • Darboties patstāvīgi;
  • Censties, jo tas nozīmē daudz vairāk, kā uzvarēt.

Pašpārliecinātība

Ir ārkārtīgi svarīgi sniegt bērnam atbalstu un atzinību. Bērni, kuri tic un jūtas pārliecināti par sev un savām spējām, kļūs par laimīgākiem un veiksmīgākiem pieaugušajiem. Palīdziet bērnam mācīties no viņa paša kļūdām, lai sasniegtu mērķi, kā arī lepoties par saviem sasniegumiem. Vacākiem nepieciešams :

  • Iedrošināt bērnu stāties pretī grūtībām;
  • Mācīt pieņemt lēmumus un uzstādīt mērķus;
  • Paust savu ticību un pārliecību par sevi un savām spējām;
  • Dot iespēju uzņemties atbildību par savu rīcību;
  • Palīdzēt atpazīt, ka ir lietas, kas ir jāpieņem un lietas, ko var izvēlēties mainīt;
  •  Dot iespēju gūt panākumus.
 
Informācijas avots: http://www.bti.gov.lv/lat/uzticibas_talrunis/informacija_pieaugusajiem/?doc=1547
 
 

Kā es, VECĀKS, varu palīdzēt savam bērnam adaptēties bērnudārzā?

Es saprotu, ka bērnudārzs ir svarīgs etaps mana bērna dzīvē, jo nepieciešams apgūt daudz jaunu prasmju un iemaņu, piemēram, iemācīties sadarboties ar citiem, draudzīgi spēlēties un darboties kolektīvā, attīstīt saskarsmes prasmes un kognitīvas spējas.

Es kā vecāks varu palīdzēt savam bērnam ātrāk pierast un pielāgoties jauniem apstākļiem, man tikai vajag:

  • pašam būt mierīgam un pacietīgam;
  • šķirties no bērna ātri un mierīgi, jo viņš jūt manu trauksmi un nemieru;
  • nekad nemelot bērnam. Skaidri pastāstīt, kad viņam atnākšu pakaļ: “Bērniņ, es atnākšu, kad tu pagulēsi, paēdīsi launagu, paspēlēsies ar bērniem, sāks nākt citi vecāki pakaļ saviem bērniem un tikai tad atnākšu es”;
  • nodrošināt intensīvu fizisku slodzi bērna kājām, lai pazeminātu adrenalīna līmeni asinīs. Mēs kopā varam paskriet, paspēlēt aktīvas spēles, lai bērns varētu izlādēt savas emocijas, no sirds pasmieties, padziedāt, izkliegties;
  • organizēt mājās dienas režīmu līdzīgi kā bērnudārzā. Ievērot ēdienreižu, rotaļu un miega režīmu;
  • interesēties kā bērnam pagāja diena, īpašu uzmanību pievērst pozitīviem momentiem;
  • biežāk ņemt bērnu rokās un samīļot, jo apskāvienu kļuva mazāk;
  • lasīt dzejoļus, stāstus par bērnudārza gaitām. Runāt ar bērnu par bērnudārza  ieguvumiem: “Tu tagad esi liels un tāpēc apmeklē bērnudārzu. Tu iegūsi jaunus draugus. Skolotāja iemācīs tevi zīmēt, veidot….Tur būs jaunas rotaļlietas, grāmatas… ”
  • priecāties par bērna panākumiem un radošuma izpausmēm;
  • pieņemt bērnu tādu kāds viņš ir, apzināties viņa vajadzības un vēlmes;
  • teikt bērnam, ka mīlu viņu: “Es tevi vienmēr mīlu, bet, kad tu labi uzvedies, mīlu vēl vairāk!”
  • bērna problēmas risināt caur spēli, izmantojot rotaļlietas;
  • mācīt bērnam ievērot personīgas higiēnas normas;
  • izvēlēties bērnam ērtu apģērbu, kurā viņš jutīsies brīvi un nebaidīsies to sasmērēt;
  • pastāstīt skolotājiem par bērna individuālām īpatnībām, interesēm un prasmēm;
  • adaptācijas periodā nodrošināt mierīgu gaisotni ģimenē;
  • bērna klātbūtnē izvairīties no kritiskiem komentāriem par bērnudārzu;
  • nekad nebiedēt bērnu ar bērnudārzu;
  • ticēt, ka adaptācijas periods paies viegli un ātri.

Informāciju sagatavoja izglītības psihologs Tatjana Laizāne

 ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 
   



Bērnu adaptācija pirmsskolas izglītības iestādē

          Ar pirmo ienākšanas dienu pirmsskolā sākas bērna adaptācijas periods, pierašana un iedzīvošanās jaunos, nepierastos apstākļos. Tas katram bērnam rada lielāku vai mazāku psihisku spriedzi, kuras sekas individuāli ir ļoti atšķirīgas.

          Ir bērni, kas ar pirmo dienu lieliski iekļaujas jaunajos apstākļos, ir spējīgi veidot saskanīgas attiecības ar daudziem grupas bērniem, parasti tie ir vecākā vecuma bērni. Daži bērni pirmās dienas ir klusi un mierīgi, visu vēro, pakāpeniski sāk izrādīt aktivitātes un iekļaujas samērā ātri grupas darbību ritmā. Jaunākā vecuma bērniem iedzīvošanās līdz šim svešā grupas vidē izraisa spēcīgu pārdzīvojumu.

          Dažiem bērniem pierašana aizņems nedēļu, dažiem bērniem pilnai adaptācijai bērnudārzam var aizņemt divus vai trīs mēnešus.

 

Kā atvieglot bērna pierašanu pirmsskolas izglītītības iestādē

-   Vēl pirms pirmā pirmsskolas izglitības iestādes apmeklējuma, pastāstiet bērnam par iestādi. Radiet bērnā labu attieksmi pret pirmsskolu. Pastāstiet, ka tur spēlē, pastaigājas, ēd, lasa pasakas, kā arī dejo un dzied dziesmas. Pastāstiet par savu pozitīvo pieredzi.

-   Formējiet un attīstiet bērna prasmes un iemaņas, kas viņam noderēs pirmsskolā. Prasme pašam ēst, mazgāt rokas, patstāvīgi ģērbties (daļēji), rotaļlietu sakārtošana pēc spēlēšanās ar tām un spēlēties parastas spēles ar citiem bērniem. Šīs iemaņas palīdzēs ātrāk un ērtāk adaptēties jaunajiem apstākļiem.

- Nepieciešams laicīgi mājās veidot režīmu, kas līdzinās bērnudārza režīmam. (laiks brokastīm, pusdienām, laiks spēlēm un izklaidēm)

- Pastāstiet bērnam, ka bērnudārzā viņam parādīsies daudz jaunu draugu, ar kuriem viņš varēs spēlēties un labi pavadīt laiku.

- Pirmajā laikā bērnam būs labāk, ja viņš pavadīs pirmsskolā ne vairāk par trim stundām dienā. Pirmajās dienās pirmsskolā Jūs varētu būt kopā ar bērnu, pakāpeniski samazinot atrašanās laiku kopā ar bērnu.

- Iepazīstaties ar pirmsskolu kopā ar bērnu. Organizējiet bērnam nelielu ekskursiju iestādē.

- Laicīgi vienojoties ar pirmsskolas skolotāju, bērnam dodiet līdzi uz pirmsskolu nelielu mīkstu rotaļlietu. Apskaujot kaut ko mīkstu, kas ir daļa no mājām, bērns jutīsies daudz mierīgāk.

- Pēc katras pārnākšanas mājās no pirmsskolas, nepieciešams jautāt bērnam par to kā pagāja viņa diena iestādē. Kāds radies iespaids par pavadīto dienu pirmsskolā. Obligāti jāakcentē uzmanība uz labvēlīgiem momentiem.

- Lieciet bērnu gultā agrāk. Pirms gulēšanas jums būs laiks, lai parunātu ar bērnu par pirmsskolu.

- Atstājot bērnu pirmsskolā, neaizmirstiet viņu nomierināt un apskaidrojiet, ka noteikti atnāksiet viņam pakaļ. Obligāti pasakiet, ka jūs atnāksiet, un obligāti kad (pēc pastaigas, vai pēc pusdienām, vai pēc tam, kad viņš pagulēs un paēdīs). Bērnam vieglāk zināt, ka mamma atnāks pēc kāda notikuma, nekā gaidīt mammu katru minūti. Neaizkavējaties, pildiet savus solījumus!

-Neaizmirstiet pastāvīgi teikt viņam, ka Jūs viņu mīlat, ka viņs joprojām ir ļoti dārgs priekš Jums.

- Cenšaties, lai mājās bērns atrastos mierīgā un bezkonflikta atmosfērā. Biežāk apskaujiet bērnu, glaudiet viņa galvu, sakiet viņam mīļus vārdus. Uzslavējiet viņu par sasniegumiem un labu uzvedību. Uzslavējiet vairāk nekā bāriet. Viņam tagad vēl vairāk nepieciešams Jūsu atbalsts!

 

          Atceraties, ka veiksmīga bērna adaptācija pirmsskolas izglītības iestādē - tas ir kopīgs vecāku, pirmsskolas skolotāju un visu ģimenes locekļu darbs. 

 

Materiālu sagatavoja:

Daugavpils pilsētas

4.speciālās pirmsskolas izglītības iestādes

psiholoģe Jūlija Tracjuka

Pieteikties uz individuālo vecāku konsultāciju var pa tālruni 20078039.


Izmantotā literatūra:

Velta Golubina. Pirmsskolas pedagoga rokasgrāmata. Rīga: Izglītības soļi, 2007.

Л.А.Венгер, Е.Л.Агаева, Р.И Бардина, В.В. Брофман. Психолог в детском саду. Москва: ИНТОР



Bērnu psiholoģiskā gatavība skolai

"Būt gatavam skolai nenozīmē mācēt lasīt, rakstīt un rēķināt. Būt gatavam skolai - nozīmē būt gatavam to visu iemācīties.”  Bērnu psihologs L. A. Vengers

       Ar bērna psiholoģisko gatavību skolai saprot bērna gatavību pieņemt jaunu sociālo lomu - skolnieka lomu.  Tā ir bērna pozitīvā attieksme pret skolu, mācīšanos, pret skolotājiem, pret vienaudžiem un pret sevi. Gatavība skolai ir bērna patstāvīgā vēlēšanās mācīties, prasme klausīties skolotāju un patstāvīgā uzdevumu izpilde un paškontrole. Tiek izcelti 3 parametri, kas raksturo gatavību skolai:

  •           Intelektuālais( diferencēto uztveri, kas iekļauj sevī sensomotoro etalonu un krāsu spektru, uzmanības koncentrācija, spējas apjēgt saikni starp dažādām parādībām, loģiskas atmiņas izpausme, prasme strādāt pēc parauga; pirkstu smalkās motorikas attīstība un sensomotorā koordinācija.)
  •           Emocionālais ( impulsīvo reakciju samazināšanos un iespējas ilgāku laiku veikt ne visai pievilcīgus uzdevumus, prasme orientēties uz noteiktu prasību sistēmu, prasme uzmanīgi klausīties un precīzi izpildīt uzdevumus, kas tiek piedāvāti.)
  •           Sociālais ( atbilst bērna vajadzībām pēc saskarsmes ar vienaudžiem un prasmes pakārtot savu uzvedību bērnu grupas likumiem, kā arī mijiedarbība ar pieaugušajiem jaunā līmenī, proti, mācību situācijās.

Ņemot vērā šos trīs parametrus, var noteikt bērna gatavību skolai.        

Kā palīdzēt bērnam kļūt par skolnieku?

- Svarīgi, lai bērnam būtu pozitīva attieksme pret mācīšanos. Svarīgi radīt bērnā motivāciju, lai viņam rastos vēlēšanās mācīties un uzzināt kaut ko jaunu un noderīgu. Mācību darbs prasa noteiktu zināšanu daudzumu par apkārtējo pasauli.Šeit var palīdzēt vecāku stāstījumi par skolu, skolotājiem un zināšanām.

-  Radiet savam bērnam pozitīvu iespaidu par skolu. Bērnam būtu jājūtas droši, jāspēj uzticēties citiem, jābūt pietiekami patstāvīgam un spējīgam uzņemties iniciatīvu.Pirmās klases skolēnam ir svarīgi tikt pieņemtam skolas vidē.Ja bērns jūtas kā pilntiesīgs grupas loceklis, viņš nebaidās izteikt savas domas, spriest, uzdot jautājumus skolotājam.

-  Aprunājiet ar bērnu, kādu viņš iztēlojas skolu, skolotāju. Piedāvājiet bērnam uzzīmēt skolu. Padalieties ar savu pieredzi.

-  Neaizmirstiet uzslavēt bērna veiksmes un centienus, tas palīdz bērnam justies parliecinātam un spējīgam.

- Uzticiet savam bērnam mājās lielākus ikdienas pienākumus un darbus, tādus kā:saklāt galdu, sakārtot savu istabu, palīdzēt dārzā u.c. Tas palīdz bērnam skolā. Bērnam ir jāpilda skolas noteikumi un prasības, jākontrolē savu uzvedību.

-  Pieņemiet savu bērnu ar viņa grūtībām, garastāvokļa maiņām, uzvedību, zināšanām un pacietīgi darbojieties kopā ar viņu.

-  Bērnam vienmēr ir jājūt vecāku mīlestību, arī tad, kad Jūs neesat apmierināti ar bērna uzvedību. Mīlestības izpausme var būt dažāda: pieskārieni, glāsti, smaids, skatieni, mīļi vārdi. Mīlestība ceļ bērna pašapziņu un pārliecību par sevi.

Veiksmīgi sagatavoties skolai spēj katrs bērns, bet veiksmes atslēdziņa ir mūsu – pieaugušo – rokās.

 

Informāciju  sagatavoja Daugavpils pilsētas 4.speciālās pirmsskolas izglītības iestādes psiholoģe J.Tracjuka