Podnieku iela 1, Daugavpils
+(371) 65421352

Ieteikumi bērnu drošībai vasarā

 Vasara ir klāt!

     Bērns vasaras laikā lielāko dienas daļu pavada savās aktivitātēs ārpus telpām - rotaļas, peldēšanās, braukšanas ar riteni, pārgājieni u.c. aktivitātes. Vecākiem šis ir laiks, kad jāvelta papildus uzmanība bērna drošībai, tāpēc vēlamies dot dažus padomus, kam būtu jāpievērš uzmanība. Atcerieties, ka galvenais ir nodrošināt bērna pieskatīšanu un pārrunāt ar bērnu iespējamos drošības draudus, kā arī nosakiet viņam konkrētus uzvedības noteikumus, lai izvairītos no riskiem ar kuriem var saskarties savas neuzmanības vai nezināšanas dēļ.

 

Kā pasargāt bērnus no saules apdegumiem

     Bērni paši nespēj pasargāt sevi no saules apdegumiem, tāpēc par to ir jārūpējas pieaugušajiem. Atcerieties:

  • Pirmo reizi atklātā saulē neapģērbtam bērnam vēlams atrasties ne vairāk par 5-7 minūtēm, pakāpeniski šo laiku var palielināt.
  • Nodrošiniet, lai bērni rotaļātos ēnā.
  • Karstā laikā pastaigājoties un rotaļājoties, bērniem nepieciešams piemērots (elpojošs, gaišs) apģērbs un galvassega aizsardzībai no saules.
  • Ierobežojat bērna rotaļas ārā laikā no 10:00 līdz 16:00, kad saules intensitāte ir visizteiktākā.

 

Bērna drošībai uz un pie ūdens

      Lai bērnam pelde būtu droša, ir svarīga tā uzraudzība un bērna vecumam, peldēt prasmei atbilstošs un drošs peldlīdzeklis. Svarīgi, lai pelde notiktu piemērotā peldvietā, kas ir atbilstoši iekārtota un, kur tiek veikta ūdens kvalitātes uzraudzība. Ieteikumi:

  • Bērnus peldvietā un viņu peldēšanās laikā vienmēr pieskatiet.
  • Peldēties atļauts tikai zināmās peldvietās.
  • Bērniem, kuru peldētprasme nav pietiekama, atļaujat uzturēties ūdenī tikai ar drošiem un peldēšanai paredzētiem palīglīdzekļiem (peldriņķi, drošības vestes).
  • Bērniem aizliedzat rotaļāties ceļmalas grāvjos un tamlīdzīgās vietās, kur mēdz uzkrāties lietus vai palu ūdeņi, kā arī vietās ar lielu ūdens straumi.
  • Neatļaujiet lēkt ūdenī vietās, kur tas nav paredzēts.
  • Ja Jūsu mājās ir baseins, dīķis vai tamlīdzīga mākslīgā ūdens krātuve, nodrošiniet to ar aizsardzības žogu, vārtiņiem. Ja Jūs esat ciemos, kur šāda aprīkojuma nav, uzraugat bērnu, lai viņš nerotaļātos pie ūdens krātuves.
  • Rūpējaties, lai bērns pēc četru gadu vecuma apgūtu peldēt prasmi. 

Iemācat bērnam personīgās higiēnas normas peldvietā:

  • peldoties nenorīt ūdeni;
  • pēc iespējas nomazgāties pirms un pēc peldes;

 

Bērna aizsardzībai pret insektiem

     Kukaiņu kodumi bērnam var izraisīt nepatīkamus, niezošus izsitumus vai nopietnu alerģisku reakciju. Atcerieties, uzturoties ar bērnu ārā:

  • Izvairieties no vietām, kur ir kukaiņu perēkļi.
  • Nodrošiniet, lai apģērbs būtu gaišs un vienkrāsains, lai uz tā labi būtu redzamas, piemēram, ērces.
  • Lai pasargātu no ērču kodumiem, izvairieties no bērnu rotaļām nekoptās, aizaugušās teritorijās. Ja bērns dodas uz mežu vai aizaugušu teritoriju, jābūt augumu nosedzošam apģērbam un galvassegai.

 

  • kur pārvietojas autotransports. Lietojot sporta inventāru rūpējaties, lai tiktu lietoti arī aizsardzības līdzekļi. Nodrošiniet, lai bērni ar skrituļslidām, skrituļdēļiem u.tml. braukātu tikai tam piemērotās vietās, piemēram, atbilstoši aprīkotos un uzraudzītos parkos.

 

Uztura ieteikumi vasaras karstajām dienām

     Lai arī par veselīgu uzturu ir jādomā katru dienu visa gada garumā, tomēr vasara ar saviem ogu, augļu un svaigu dārzeņu krājumiem ir pateicīgākais laiks veselīgas ēdienkartes ievērošanā. 

 

  • Ūdens ir labākais līdzeklis, lai dzesētu slāpes
  • Izvairieties lietot gāzētus, saldinātus dzērienus!
  • Nedzeriet ļoti aukstus dzērienus .
  • Ēdiet vieglas, veselīgas maltītes .
  • Ēdiet daudz augļus un dārzeņus.
  • Izvairieties no saldumiem. - 
  • Samaziniet karstas, asas un ļoti sāļas pārtikas patēriņu.
  • Uzturiet augstu higiēnas līmeni

 

Neesiet vienaldzīgi un sargiet savu bērnu veselību!

 






_____________________________________________________________________________

Ieteikumi bērnu drošībai vasarā

 

Vasara ir klāt! Bērns vasaras laikā lielāko dienas daļu pavada savās aktivitātēs ārpus telpām - rotaļas, peldēšanās, braukšanas ar riteni, nometnes, pārgājieni, svētku svinēšana pie ugunskuriem u.c. aktivitātes. Vecākiem šis ir laiks, kad jāvelta papildus uzmanība bērna drošībai. Atcerieties, ka galvenais ir nodrošināt bērna pieskatīšanu un pārrunāt ar bērnu iespējamos drošības draudus, kā arī nosakiet viņam konkrētus uzvedības noteikumus, lai izvairītos no riskiem ar kuriem var saskarties savas neuzmanības vai nezināšanas dēļ.

Kā pasargāt bērnus no saules apdegumiem

Bērni paši nespēj pasargāt sevi no saules apdegumiem, tāpēc par to ir jārūpējas pieaugušajiem. Atcerieties:

  • Pirmo reizi atklātā saulē neapģērbtam bērnam vēlams atrasties ne vairāk par 5-7 minūtēm, pakāpeniski šo laiku var palielināt.
  • Nodrošiniet, lai bērni rotaļātos ēnā.
  • Karstā laikā pastaigājoties un rotaļājoties, bērniem nepieciešams piemērots (elpojošs, gaišs) apģērbs un galvassega aizsardzībai no saules.
  • Ierobežojat bērna rotaļas ārā laikā no 10:00 līdz 16:00, kad saules intensitāte ir visizteiktākā.

 

Bērnu nekad vienu neatstājiet automašīnā

Karstā vasaras dienā automašīna sakarst ļoti īsā laikā. Vienmēr turat automašīnu noslēgtu, lai bērns patvaļīgi nevar tajā iekļūt. Pārrunājat ar bērnu un aizliedzat viņam rotaļāties automašīnā. Nodrošinieties pret risku, ka automašīnas durvis automātiski noslēdzas un bērns paliek viens tajā un Jums nav iespēju atslēgt durvis. Rūpējaties, lai bērns saņemtu pietiekamā daudzumā šķidrumu. Ik pēc 20 minūtēm piedāvājat uzņemt šķidrumu. Nodrošiniet, lai dzēriens bērnam ir brīvi pieejams.

Bērna drošībai uz un pie ūdens

Lai bērnam pelde būtu droša, ir svarīga tā uzraudzība un bērna vecumam, peldēt prasmei atbilstošs un drošs peldlīdzeklis. Svarīgi, lai pelde notiktu piemērotā peldvietā, kas ir atbilstoši iekārtota un, kur tiek veikta ūdens kvalitātes uzraudzība. Ieteikumi:

  • Bērnus peldvietā un viņu peldēšanās laikā vienmēr pieskatiet.
  • Peldēties atļauts tikai zināmās peldvietās.
  • Bērniem, kuru peldētprasme nav pietiekama, atļaujat uzturēties ūdenī tikai ar drošiem un peldēšanai paredzētiem palīglīdzekļiem (peldriņķi, drošības vestes).
  • Bērniem aizliedzat rotaļāties ceļmalas grāvjos un tamlīdzīgās vietās, kur mēdz uzkrāties lietus vai palu ūdeņi, kā arī vietās ar lielu ūdens straumi.
  • Neatļaujiet lēkt ūdenī vietās, kur tas nav paredzēts.
  • Ja Jūsu mājās ir baseins, dīķis vai tamlīdzīga mākslīgā ūdens krātuve, nodrošiniet to ar aizsardzības žogu, vārtiņiem. Ja Jūs esat ciemos, kur šāda aprīkojuma nav, uzraugat bērnu, lai viņš nerotaļātos pie ūdens krātuves.
  • Iemācat bērnam personīgās higiēnas normas peldvietā

Bērna aizsardzībai pret insektiem

Kukaiņu kodumi bērnam var izraisīt nepatīkamus, niezošus izsitumus vai nopietnu alerģisku reakciju. Atcerieties, uzturoties ar bērnu ārā:

  • Nodrošiniet, lai maksimāli viņa ķermeni pasargātu apģērbs, garas bikses, zeķes, krekls, cepure un iespējams arī cimdi. Bērna aizsardzībai ieteicams izmantot moskīta tīklu.
  • Izvairieties no vietām, kur ir kukaiņu perēkļi.
  • Nodrošiniet, lai apģērbs būtu gaišs un vienkrāsains, lai uz tā labi būtu redzamas, piemēram, ērces.
  • Lai pasargātu no ērču kodumiem, izvairieties no bērnu rotaļām nekoptās, aizaugušās teritorijās.

Sporta drošība un velodrošība

  • Neatstājiet bērnu braucam vienu ar divriteni, kamēr neesat pārliecināts par bērna braukšanas prasmi. Ņemiet vērā bērna koordinācijas spējas. Lietojiet ceļu un roku aizsargus, lai izvairītos no lūzumiem, kamēr bērns nav pilnībā apguvis riteņbraukšanas prasmi.
  • Nodrošiniet bērnu ar ķiveri, ceļu un roku sargiem un paliecinieties, ka tie atbilst drošības standartiem. Vienmēr lietojiet aizsardzības līdzekļus, jo bērnam tiek izstrādāts pieradums tos lietot un tā būs garantija, ka arī nākotnē bērns vienmēr tos lietos.
  • Braucot ar velosipēdu, vienmēr bērnam lietojiet ķiveri un citus aizsargus, neatkarīgi no tā, cik tālu no mājas Jūs atrodaties. Kā rāda pieredze mazi bērni velo traumas gūst tieši savas mājas pagalmā.
  • Rūpējaties, lai bērni nelietotu skrituļslidas, skrituļdēļus un citus līdzekļus, tur, kur pārvietojas autotransports. Lietojot sporta inventāru rūpējaties, lai tiktu lietoti arī aizsardzības līdzekļi..

Drošai saskarei ar dzīvniekiem

Ņemiet vērā, ka dzīvnieka rīcība ir neprognozējama un tas var būt par iemeslu bīstamiem savainojumiem, tādēļ nodrošiniet uzraudzību laikā, kamēr bērns ir dzīvnieka tuvumā.

Ieteikumi bērnu drošībai laukos:

Vasarā daudzi bērni no pilsētas dodas uz laukiem. Dažiem bērniem tie ir nepierasti, jauni apstākļi. Pirms došanās uz laukiem vecākiem būtu jāapzina iespējamie riska faktori un atkarībā no bērna vecuma jāizrunā to rīcība un kādas var būt sekas. Ja bērnu iesaistīsiet interesantās aktivitātēs, viņa uzmanība būs novērsta no bīstamām nodarbēm. Iespējamie riski un rīcība, to novēršanai:

Dodoties izbraucienā ar auto pa lauku ceļiem, ievērot satiksmes noteikumus, lietot bērnu sēdeklīšus un drošības jostas!

Neesiet vienaldzīgi un sargiet savu bērnu veselību!

 

 

 

Avots: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-izdevumi/informativi-izdevumi

_________________________________________________________________________


 

 

 

ADAPTĀCIJA BĒRNUDĀRZĀ – SAREŽĢĪTS PROCESS 

Ar to tikt galā palīdzēs mūsu ieteikumi 

Ja bērnam rudenī jāiet bērnudārzā, nepieciešams savlaicīgi sagatavot bērnu un sevi šim notikumam.

Pārstājiet uztraukties. Viss būs labi. Nepārnesiet savu uztraukumu uz bērnu. Neapspriediet ar viņu iespējamās grūtības.

Pievērsiet uzmanību bērna dienas režīmam. Vasaras periodā bērnam ir jāpierod pie jaunā režīma. Bērnam viegli jāpamostas stundu iepriekš, pirms iziešanas no mājas uz bērnudārzu. Ja jūsu bērns neguļ diendusu, iemāciet bērnu vienkārši gulēt gultā.

Pacentieties iemācīt bērnu iet uz tualeti vienā un tajā pašā laikā. (Ne šajā laikā no plkst. 11:00 līdz plkst.13:00. Tas ir laiks, kad bērni iet ārā.) Uz tualeti bērnu jāiemāca iet ne tad, kad ļoti gribās, bet ātrāk: pirms došanās uz bērnudārzu, pirms pastaigas, pirms miega.

Cik vien iespējams veidojiet bērna ēdienkarti līdzīgu ēdienkartei bērnudārzā. Izvairieties no uzkodām starp ēdienreizēm. Pamēģiniet samazināt kaloriju daudzumu ēdienā, tas palīdzes uzlabot apetīti.

Norūdīt nepieciešams visus bērnus, īpaši tos, kuri iet bērnudārzā. Pats vienkāršākais un efektīvākais veids norūdīt bērnu ir ļaut vasaras laikā gan telpā, gan ārā staigāt basām kājām. Tas nostiprina ne tikai imūnsistēmu, bet arī nervu sistēmu. Noderīgas ir jebkuras ūdens procedūras (duša, vanna, ezers, jūra). Pacentieties neierobežot bērnu un nekontrolēt ūdens temperatūru. Pakāpeniski pieradiniet bērnu pie aukstiem dzērieniem (kefīrs, piens, sula no ledusskapja). Saldējums ir ne tikai garšīgs, bet arī noderīgs temperatūras kontrasta ziņā.

Bieži sastopami bērni, kuri raud, kad jāšķiras no mammas. Bērnus bieži ilgi jāpierunā, pat tad, kad viņi paliek ar tuviniekiem, labi pazīstamiem cilvēkiem. Ja bērns jūtas labi, neskumst, nejautā par mammu, viegli tiek galā ar dienas režīmu, pēc tā kā mamma aizgāja, tad ir tikai jāizmaina šķiršanās „tradīcija”.

Pavērojiet kā bērns spēlējas ar citiem bērniem. (šajā vecumā savstarpējās attiecības ar vienaudžiem tikai veidojas. Vedot bērnu uz bērnudārzu, mēs šo procesu paātrinām.) Vai viņš iederas grupā? Ja viņam ir grūti spēlēties ar citiem bērniem, palīdziet viņam. Iemāciet bērnu pareizi sasveicināties ar grupas bērniem, piedāvāt bērniem savas rotaļlietas, palūgt atļauju spēlēties ar grupas bērnu rotaļlietām, pareizi reaģēt uz atteikumu, atrast kompromisu.

Iemāciet bērnu uz bērnudārzu nest tikai tās rotaļlietas ar kurām viņš ir gatavs dalīties ar citiem bērniem. Pretējā gadījumā bērnā rodas skopums vai satraukums par savu rotaļlietu, ka ar to var kaut kas notikt.  

 


TIPISKAS VECĀKU KĻŪDAS ADAPTĀCIJAS PERIODĀ 

1. Adaptācijas perioda nenovērtēšana, strauji atstājot bērnu pirmsskolas izglītības iestādē. Tas ir tad, kad māte, neievērojot psihologa rekomendācijas, atstāj bērnu bērnudārzā uzreiz uz veselu dienu.

2. Sistematizācijas principa neievērošana. (Šodien iesim uz dārziņu, rīt neiesim, jo aizgulējāmies. „Viņš šodien tā raud, ka baidos viņu atstāt.”) Bērnam grūtāk pierast un adaptēties, kad ir nepastāvība.

3. Pēkšņa pazušana šķiršanās laikā, kad māte cenšas novērst bērna uzmanību un aiziet nepamanīta, domājot, ka izbēg no stresa situācijas.

4. Nepareiza ēdināšana. Daži vecāki ilgu laiku baro bērnus ar biezeņiem. Bērns, mājās ēdot tikai biezeņus, neattīsta košļāšanas prasmes, kas nepieciešamas dārziņā. 

5. Vienādu prasību neievērošana mājās un pirmsskolas iestādē. Piemēram, bērnu barošana skatoties televizoru noved pie tā, ka bērns dārziņā bēg no galda. Ja nav koncentrēšanās uz multfilmu, bērns nevar ilgi nosēdēt vienā vietā. Bērns, kas mājās aizmieg tikai tad, kad viņu šūpo, kļūst par lielu problēmu skolotajai klusajā stundā.

6. Neatbilstošs dienas režīms. Agri celties bērnam jāiemāca vēl pirms iestāšanās dārziņā.

7. Iemācīt bērnu pilnībā parūpēties par sevi – tas ir labi, bet ne vienmēr iespējams, ņemot vēra bērna vecumu. Iemāciet bērnu lūgt palīdzību un mierīgi gaidīt savu kārtu.

8. Bērnu jau iepriekš jāsagatavo komunicēšanai ar citiem bērniem un pieaugušajiem, novērojot bērna uzvedību. Bērns jāpieradina, ka mamma un tētis var aiziet darba darīšanās, bet pēc kāda laika tie noteikti atgriezīsies. Pirms tam, ka bērns sāks apmeklēt dārziņu, viņam jābūt šķiršanās pieredzei ar mammu vismaz pāris stundās.

9. Bērna nepareiza attieksme pret bērnudārzu. Daži vecāki pārāk labi bērnam stāsta par dārziņu. Citi atkal bērnam draud ar dārziņu, sodot par nepaklausību. Labāk ir ieņemt pozīciju, ka dārziņš ir nepieciešams.

10. Vēlme izklaidēt bērnu šajā priekš viņa grūtajā periodā ar došanos uz cirku, zooparku, kafejnīcu. Tādā veidā bērna nervu sistēma ir vēl vairāk noslogota.

11. Pārmērīgas rūpes un nemiers. Ja māte pārāk uztraucas, ka bērns saslims, bērns noteikti saslims. Ja māte atvadās no bērna ar norūpējušos sejas izteiksmi, bet pēc tam atnāk viņam pakaļ nemierīgi viņu apskatot vai viss ir kārtībā, viņas trauksme un nemiers pāries uz bērnu. Tādā situācijā mātei ir jāizmaina savs iekšējais stāvoklis.

12. Nepieciešamība apmeklēt pirmsskolas iestādi. Vecāki apšauba piemērotību " audzināšanai bērnudārzā" un jebkuras vecāku svārstības bērns izmanto par iemeslu bērnudārza neapmeklēšanai.

13. Vecāku nesagatavotība pret bērnu negatīvo reakciju pret dārziņu. Bērns raud, bet vecāki pārdzīvo trauksmi un vainas apziņu, tādā veidā tikai saasinot situāciju.

 


Fizioloģiskā adaptācija

Apmeklējot dārziņu, bērni bieži ļoti ātri saslimst. Tam ir divi iemesli: 

  1. Bērns nonāk jaunā vidē, kurā organismam nepieciešama jauna imūnsistēma.
  2. Bērns saņem daudz jaunu iespaidu. Viņa zināšanas par pasauli mainās (piemēram, viņš agrāk domāja, ka mamma vienmēr būs blakus, bet izrādās, ka mamma viņu var arī atstāt uz kādu laiku). Lai jaunās zināšanas nogulsnētos un kļūtu par daļu no viņa „Es”, dažreiz nepieciešams, lai tās izietu caur ķermeni. 

Profilakses veidi: Pieredze rāda, ka nesaslimt, sākot apmeklēt dārziņu un praktiski neiespējami. Bet ir iespējams palīdzēt bērna organismam tikt galā ar slimību ātrāk. 

  1. Norūdīšana. Pastāv dažādas metodes ar dažādu intensitāti, bet pat gaisa vannas un staigāšana basām kājām ir ļoti efektīvas.
  2.  Pretvīrusu medikamentu un imūnpreparātu uzņemšana. Tās ir homeopātiskās zāles, kas pieejamas dažādās formās (uzlējumi ar alkohola saturu un saldās granulas) Granulas daudz vieglāk ir dot maziem bērniem.
  3. Oksacilīna ziede. Ziedes aktīva sastāvdaļa ir oksolīns, kuram ir pretvīrusa aktivitāte pret gripas vīrusu un herpes vīrusu.
  4. Bērna deguna mazgāšana ar jūras ūdeni Humer, Kvix, Akvalor. Mikroelementi, kas atrodas šajos līdzekļos, pastiprina deguna gļotādu izturību pret slimību baktērijām un vīrusiem.

 

Ja bērns tomēr saslima:

  1. Izsauciet ārstu. Agrīnā stadijā ļoti svarīgi ir diagnosticēt slimību, vai tā ir saaukstēšanās vai vīrusa infekcija. Ārstēšanās metodes, protams, atšķirsies.
  2. Pirms ierašanās pie ārsta (tas var būt dažas dienas, piemēram, bērns saslima sestdien, bet ārsts būs tikai pirmdien), nepieciešams uzņemt pretvīrusu un imūnsistēmas uzlabojošos preparātus, lai palīdzētu imūnsistēmai cīņā ar slimību.
  3. Ja temperatūra nepārsniedz 38 grādus, necentieties temperatūru mazināt. Mazinot temperatūru, mēs neļaujam imūnsistēmai cīnīties ar slimību, pagarinot tās ilgumu.
  4. Dodiet bērnam daudz dzert – tīru ūdeni, kumelīšu novārījumu, kurai ir antiseptiskas īpašības.

Ja bērnam ir temperatūra, nevajag veikt nekādas sildīšanas procedūras.

 


Gripa un tās profilakse  

Gripa - ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu infekcijas slimība. Gripas vīrusi, līdzīgi kā citu akūto augšējo elpceļu infekciju vīrusi, galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem. Tieši šo iemeslu dēļ ir ļoti viegli saslimt, esot kontaktā ar slimības nēsātāju. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks. Gripas vīruss izplatās ļoti strauji. Visvienkāršāk to iegūt, ja kāds slims cilvēks uzšķauda, jo vīruss izplatās līdz pat 6 metru attālumam. 

Ik gadu ar gripu pārslimo vidēji 10%  iedzīvotāju . Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām,  novājinātu imunitāti, kuru negatīvi ietekmē kaitīgie ieradumi, nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress, miega traucējumi un mazkustīgs dzīvesveids. 

Gripas simptomi: 

  • drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C;
  • stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos un locītavās („kaulu laušana”);
  • sauss klepus un rīkles iekaisums;
  • sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula;
  • izteikts bezspēks, apetītes zudums.
  • Jebkurā gadījumā neaizmirsti konsultēties ar savu ģimenes ārstu. 

Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 - 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām. 

Vislielākie inficēšanās riska faktori: 

  • atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m);
  • cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti utt.;
  • pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam pieskāries slimais cilvēks. Īpaši bieži tas noteik sabiedriskās vietās vai sabiedriskā transportā, piemērām, satverot atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, kāpņu margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.
  • izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām;
  • pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi mazgā rokas;
  • nelietot kopīgus traukus un galda piederumus (glāzes, karotes un citus);
  • atgriežoties mājās, der izskalot rīkli un degunu (kumelīšu, kliņģerīšu vai citas zāļu tējas, vai sāls ūdens), jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti. 

Ieteikumi, kā stiprināt imunitāti: 

  • Veselīgs un aktīvs dzīves veids;
  • Pilnvērtīgs, vitamīniem bagāts uzturs un dabīgie imunitātes stiprinātāji;
  • Regulāra un pietiekama šķidruma lietošana;
  • Sabalansēts laiks darbam (mācībām) un atpūtai, pilnvērtīgs miegs;
  • Regulārās fizikās aktivitātes un atpūta svaigā gaisā;
  • Iekšējais miers un pozitīvās emocijas. 

Ieteikumi, lai gripas epidēmijas laikā nesaslimtu: 

  • Ģērbties piemēroti laika apstākļiem;
  • Censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku – masveida pasākumos, sabiedriskajā transportā u.tml.;
  • Vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus;
  • Rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, sevišķi slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām.
  • Rokas mazgāt ar  šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas saglabājas cietajos ziepju gabalos.

Informaciju sagatavoja:
Pirmsskolas izglītības iestādes māsa

Tatiana Vasilieva

 



Bronhiālā astma bērniem

ir biežākā hroniskā saslimšana bērnu vecumā

Astma ir slimība, kura izraisa hronisku iekaisumu elpceļu (bronhu) gļotādā. Tā rezultātā elpceļi sašaurinās, iekaisums bronhu gļotādā padara tos jūtīgus pret dažādiem kairinātājiem, alerģēniem, vīrusu infekcijām un izraisa astmai raksturīgas pazīmes - klepu, sēkšanu vai čīkstēšanu krūtīs, apgrūtinātu elpošanu. 

Kuriem bērniem ir paaugstināts risks astmas attīstībai?

  • Ja bērnam pašam ir kādas alerģijas izpausmes (alerģiska (atopiska) ekzēma, alerģiskas iesnas u.c.)
  • Biežas elpceļu infekcijas (sevišķi tiem bērniem, kuri agrīni (pirms 2-3 gadu vecuma) sākuši apmeklēt bērnudārzu)
  • Ja māte ir smēķējusi grūtniecības laikā.
  • Bērns ir dzimis ar mazu svaru
  • Bērns, kurš tiek pakļauts pasīvai smēķēšanai 

Kad vecākiem jāsāk domāt par astmu un jāvēršas pie ārsta :

  • Biežas klepus lēkmes - sevišķi nakts laikā, smejoties vai raudot, kā arī pie fiziskām aktivitātēm.
  • Paātrināta elpošana
  • Bērns sūdzas par sāpēm, spiedošu sajūtu krūtīs
  • Elpojot svilpjoša, sēcoša skaņa krūtīs
  • Apgrūtināta elpošana, elpas tūkums (gan pie fiziskas slodzes, gan miera stāvoklī)
  • Pazemināta apetīte 

Galvenais uzdevums:

  Izvairīties no astmas simptomu provocējošajiem faktoriem – tādiem kā vīrusu infekcijām, kuras skar elpceļus. 

 Alergēniem: Mājas putekļu ērcītēm, dzīvnieku spalvām, pelējuma, ziedēšanas sezonas laikā – ziedputekšņiem, pārtikas alerģijas gadījumā - pārtikas produktiem

 Kairinātājiem jeb iritantiem: cigarešu dūmiem, auksta gaisa, sadzīves ķimikālijām, parfimērijas izstrādājumiem, pilsētas gaisa piesārņojuma 

Profilakse:

 Kontrolējošo medikamentu lietošana, izvairīšanās no ierosinātājiem,  hipoalerģiska ēdināšana,  saulainas telpas, . laba ventilācija, gaisa mitrināšana sausās telpās, jāatsakās no celtniecības materiāliem, kas izdala ķīmiskas vielas,  aizkariem, mājdzīvniekiem,  smēķēšanas,  augiem, kas izraisa alerģiju, uzturēšanās svaigā gaisā, mērenas fiziskās aktivitātes;

Fiziska slodze - neārstētas astmas un slodzes astmas gadījumā lielāka fiziskā slodze var provocēt astmas simptomus. Tomēr astmas pacientiem tiek rekomendētas fiziskās aktivitātes, jo tās uzlabo plaušu funkciju, stiprina organismu. Kopā ar savu ārstu ir jāatrod bērnam piemērotākais sporta veids. Astma nekādā gadījumā nav iemesls bērnu pilnībā atbrīvot no sporta nodarbībām.

Ja ir radušās aizdomas, ka bērnam ir astma, ir jāvēršas pie bērnu pneimonologa vai alergologa.